|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es tikvien kā mazs puteklīts | | Ievietojis: aizeksinaks |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir cilvēks tuvs un mīļš man kāds
To grūti vārdiem izstāstīt
Pār Sauli un pār Debesīm
Es tikvien kā mazs puteklīts
Ja spētu dāvāt tam tik daudz
Lai pietiek abiem maz, bet daudz
Es pats kā maziņš puteklīts
Vai silts un mīļš, tik neaprakstīts
...
Bet viņam esmu nepazīts
Pa malu malām izkaisīts
Pār Sauli un pār Debesīm
No maziem puteklīšiem veidots kalns
(14.07.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
