|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | otreiz atvadīties | Autors - arpa
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es atnācu otrreiz atvadīties
Nemānāmi un klusi.
Kā dziesma, tev pieskārusies
Un apklususi.
Tavas durvis stāv vaļā
Aiz tām neviena nav.
Paslēpusies sarkanā vējā
Ugunspuķe blāv.
Vēju mūzika, vērmeļu vārdi.
Miglas atbalsī viegli skan.
Lietus lāses pa logu
Raud ne man. Ne man.
Un es tevi joprojām mīlu
Vien nezinu, kā lai to pasaku.
Kad tu ne maniem bērniem
Stāsti vakara pasaku.
(08.06.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1884
Kopā:7560504
|
| |
| |
|
Autori
