|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | par mums - ziloņiem | Autors - arpa
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nāks laiks, tu vairs nebūsi vajadzīgs
kad tevi ne lūgs, ne pārdos, ne pirks
kad teiks - ej projām un tev nebūs žēl
kā vecam zilonim, kuru pamet cirks
kad nebūs baiļu, tad nebūs i cerību -
tik acu dobumos sausas asaras mirks
būs vien ceļš, kas pašam vēl jānoiet
kā vecam zilonim, kuru pamet cirks
tad arī tev neviens nebūs vajadzīgs
ne kas mīlēs, ne aiz muguras ņirgs
ne viņu nievas, ne zākas, ne aplausi
tam zilonim, kuru nu pamet cirks
viss, kas bijis, tas bijis, tas pagājis
viens un lieks tu kā nodzīts zirgs –
pacel snuķi un pēdējoreiz notaurē
tu tam zilonim, kuru pamet cirks
(26.05.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
