nāks laiks, tu vairs nebūsi vajadzīgs
kad tevi ne lūgs, ne pārdos, ne pirks
kad teiks - ej projām un tev nebūs žēl
kā vecam zilonim, kuru pamet cirks
kad nebūs baiļu, tad nebūs i cerību -
tik acu dobumos sausas asaras mirks
būs vien ceļš, kas pašam vēl jānoiet
kā vecam zilonim, kuru pamet cirks
tad arī tev neviens nebūs vajadzīgs
ne kas mīlēs, ne aiz muguras ņirgs
ne viņu nievas, ne zākas, ne aplausi
tam zilonim, kuru nu pamet cirks
viss, kas bijis, tas bijis, tas pagājis
viens un lieks tu kā nodzīts zirgs –
pacel snuķi un pēdējoreiz notaurē
tu tam zilonim, kuru pamet cirks |