|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sibīrija | Autors - Gatis Beinārs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neiedomājami!
Kas pārciests un pārdzīvots
Tāds cilvēka sīkstums atspēkots
To skatienu nav iespējams aprakstīt
Tās bailes un neziņu
Kas redzamas bērnu acīs
Kas mīt viņu sirdīs tajā mirklī
Nav iespējams aptvert, ne izteikt
Sveši vīrieši kareivju formās
Izrauj no gultas, no mātes klēpja
Iemet bezgaisā, lopu vagonā
Tumsā kraties un guli uz siena
Mēmi kliedzieni palīgā sauc
Nav jau kas atsaucas
Vien smagie tērauda riteņi un sliedes kauc
Lai bērns dzīvotu vēl dažas dienas
Māte maizes gabalu slēpj
Pirms izmesta nekurienes vidū
Uz dzelzceļa uzbēruma
Nākotnes jau nav tāpat
Necilvēcīgā izmisumā
Bet tas, kas atlicis
Drausmīgi rūgta un drūma
Rūsa, metāla smaka
Sāpes, vaidi un nāve
Pie vagonu durvīm
Jau aizgājušie stāv
Smiltīm vairs nevajag pulksteni
Tās nolemtībā vairs nebirst tam cauri
Bet krīt no lāpstām taisni uz leju
Uz tūkstošiem ķermeņu zudušo
Ja paveicies, tos kaudzē samestus sedzot
Prāts atsakās no rītdienas, to redzot
Uz mājām tagad ved tikai viens ceļš
Pie savējiem, senčiem, pie dieva...
(12.05.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1362
Kopā:6117943
|
| |
| |
|
Autori
