 (www.feini.lv) |
| Gatis Beinārs : Sibīrija |
| Neiedomājami! Kas pārciests un pārdzīvots Tāds cilvēka sīkstums atspēkots To skatienu nav iespējams aprakstīt Tās bailes un neziņu Kas redzamas bērnu acīs Kas mīt viņu sirdīs tajā mirklī Nav iespējams aptvert, ne izteikt Sveši vīrieši kareivju formās Izrauj no gultas, no mātes klēpja Iemet bezgaisā, lopu vagonā Tumsā kraties un guli uz siena Mēmi kliedzieni palīgā sauc Nav jau kas atsaucas Vien smagie tērauda riteņi un sliedes kauc Lai bērns dzīvotu vēl dažas dienas Māte maizes gabalu slēpj Pirms izmesta nekurienes vidū Uz dzelzceļa uzbēruma Nākotnes jau nav tāpat Necilvēcīgā izmisumā Bet tas, kas atlicis Drausmīgi rūgta un drūma Rūsa, metāla smaka Sāpes, vaidi un nāve Pie vagonu durvīm Jau aizgājušie stāv Smiltīm vairs nevajag pulksteni Tās nolemtībā vairs nebirst tam cauri Bet krīt no lāpstām taisni uz leju Uz tūkstošiem ķermeņu zudušo Ja paveicies, tos kaudzē samestus sedzot Prāts atsakās no rītdienas, to redzot Uz mājām tagad ved tikai viens ceļš Pie savējiem, senčiem, pie dieva... |
| (12.05.2017) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |