|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tās asaras | | Ievietojis: basite |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tās asaras kā rasas lāsītes,
kas acu kaktiņos riešas,
tās piedzimst lai uz mūžu
pamestu savas mājas,
Bet es palieku, es palieku es,
lai kāptu kalnā, zinot,
ka iespējams nāksies krist,
celties un kāpt no citas puses.
Jo es neesmu bijusi,
neesmu dzīvojusi,
ja neesmu jutusi
pieskārienu savai dvēselei,
tāpēc eju, simtkārt eju
pretī plašajai pasaulei
un tāpēc rakstu šo dzeju,
lai pieskartos Tavai dvēselei.
Tās asaras kā rasas lāsītes,
lai līst no aizkustinātas dvēseles,
to īsais, skaistais mūžs
dubultā attaisnots būs!
(30.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2022
Kopā:7218967
|
| |
| |
|
Autori
