|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latgales sirds | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vakars sārtaini zied, un es izeju Rēzeknes ielās.
Tur es staigāšu viens, līdz pat brīdim, kad atausīs rīts.
Tur es staigāšu viens, tā, lai sajūtu solī ikvienā,
To, cik brīnišķi mirdz, sirmām ugunīm, Latgales sirds.
Sevī vēsturi nes namu sarkano ķieģeļu sienas.
Bet man neliekas svešs, tajās ieaustais sentēvu stāsts.
Rāmā gaismiņā dus, soļiem mērītie parki un ielas.
Un, kā pieskāriens kluss, ataust atmiņā māmuļas glāsts.
Naktī Rēzekne mirdz, dusot septiņu pakalnu klēpī.
Tikai rietumiem līdz, garām pilskalnam upīte skrien.
Seno dievnamu balss, kas ik reizi to sargā un svētī,
Lai cik būtu es tāls, mājup aicina mani arvien.
(23.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1334
Kopā:7564072
|
| |
| |
|
Autori
