|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 11.09.2016 | | Ievietojis: Sheipshifters |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No sērijas "Sarunas ar sevi 5os no rīta 11. tramvaja pieturā"
Cilvēki mirst
Bet es sēžu un vēroju dūmus
Dzeltenas lapas uz asfalta
Rudens, esi brīvs.
Miglas tīmekļos
Staro saules pirmās stīgas
Ceļš turpināsies līdz rītam,
Pēc tam tas tiks padzīts.
Gribu pazust,
Maigi sārtos saullēkta ūdeņos
Lūgties putniem,
Lai ņem mani līdz.
Pelēkas sāpes
Glūn manu domu dziļajos kaktos
Nav grūti celties piecos
Laiks jau ir relatīvs.
Cilvēki mirst
Bet es sēžu un elpoju dūmus
Lūdzami pagaidiet mani
Es nākšu drīz.
(16.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3362
Kopā:7329668
|
| |
| |
|
Autori
