No sērijas "Sarunas ar sevi 5os no rīta 11. tramvaja pieturā"
Cilvēki mirst
Bet es sēžu un vēroju dūmus
Dzeltenas lapas uz asfalta
Rudens, esi brīvs.
Miglas tīmekļos
Staro saules pirmās stīgas
Ceļš turpināsies līdz rītam,
Pēc tam tas tiks padzīts.
Gribu pazust,
Maigi sārtos saullēkta ūdeņos
Lūgties putniem,
Lai ņem mani līdz.
Pelēkas sāpes
Glūn manu domu dziļajos kaktos
Nav grūti celties piecos
Laiks jau ir relatīvs.
Cilvēki mirst
Bet es sēžu un elpoju dūmus
Lūdzami pagaidiet mani
Es nākšu drīz. |