|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | DARAI | Autors - DARA
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lūdzu nekomentēt
Es nezinu, kur paliek dvēselītes tad,
kad suņi mirst
un nezinu,kur aizsteigusies mana
baltā, lepnā DARA.
Ik rītu, durvis verot, gaidu, klausos... Nē.
Tik bērzos vēji smilkst
un, kaut ko vēstot, sniegu notrauc
zīlīte no jasmīnzara...
Ies laiks. Tas apvārdos gan asaras,
gan remdēs bēdas,
zem jasmīnkrūma lēni apstāsies
un uzkavēsies brīdi,
lai pavasaros baltiem ziediem
izrotātu baltas pēdas
un baltās domās gultos baltā sniegā,
zaļā zemē,
sirdī...
(06.02.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
