|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viena zvaigzne no simta | | Ievietojis: basite |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zvaigžņu lietus līst,
Vai tas tiešām ir īsts?
Vai tas tikai sapnis vien,
Kas dzīvei mosties liek?
Tālums nesāp, sāp tuvums.
Sāp pieradums un guvums,
Kas kā laimests, mantojums
Pēkšņi no rokām laukā slīd.
Zvaigzne neparasti skaista tāpēc,
Ka nesniedzami tāla un sveša,
Tās tālums nevienam nesāpēs
Tur tālu, tālu aiz mūžameža.
Taču viena zvaigzne no simta
Pēkšņi no debesīm lejup krita.
Tieši tā, kas debesīs spīdēja spoža
Un pati par sevi bija tik droša.
Tās ārējais spožums nobālēja,
Tiklīdz viņa uz zemes tika,
Bet tā iekšēji cēli uzmirdzēja
No viena vien pieskāriena.
(24.01.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
