|
|
|
|
|
|
|
| | Viena zvaigzne no simta | | Ievietojis: basite | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad zvaigžņu lietus līst,
Vai tas tiešām ir īsts?
Vai tas tikai sapnis vien,
Kas dzīvei mosties liek?
Tālums nesāp, sāp tuvums.
Sāp pieradums un guvums,
Kas kā laimests, mantojums
Pēkšņi no rokām laukā slīd.
Zvaigzne neparasti skaista tāpēc,
Ka nesniedzami tāla un sveša,
Tās tālums nevienam nesāpēs
Tur tālu, tālu aiz mūžameža.
Taču viena zvaigzne no simta
Pēkšņi no debesīm lejup krita.
Tieši tā, kas debesīs spīdēja spoža
Un pati par sevi bija tik droša.
Tās ārējais spožums nobālēja,
Tiklīdz viņa uz zemes tika,
Bet tā iekšēji cēli uzmirdzēja
No viena vien pieskāriena. (24.01.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1462
Kopā:6118043
|
|
|
|