|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es vienalga tevi mīlu. | Autors - Ketija Černika
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu neļāvi man skriet un lidot
Bet liki allaž raudāt un klibot.
Ceļs reiz vedīs tevi uz elli,
vai vispār tu dzirdi mani, zelli?
Neizliecies un nepārtrauc mani,
Dzīvē jau tā ir gājis smagi.
Es celšos un iešu, laimei pretī skriešu,
Bet tu paliec par nelgu un tiepšu.
Ja gribi izmainīt dzīvi savu,
Tik saki, un iegūsi piedošanu manu.
Dzīvē ir gājis grūti mums,
Bet par spīti visam- esi man tuvs.
Nē, nelaidīšu tevi
Uz velna uguņaino zemi.
Mums jādodas ir kopā,
Kur Dievu visi zin un godā.
Tur labi būs mums, svētīgi,
Kaut kādreiz bijām grēcīgi.
Tu redzēsi, mēs tiksim tur kādreiz,
Jo Dieviņs piedos mums šoreiz.
Tik apsoli man lūdzu mīļais,
Ka turpmāk dzīves ceļs būs īstais.
Tik apsoli, ka rūgtums manā sirdī vairāk nemitīs
Un naids mani pret tevi pametīs..
(05.01.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2589
Kopā:7362132
|
| |
| |
|
Autori
