|
|
 |
|
|
|
|
| | Es vienalga tevi mīlu. | Autors - Ketija Černika
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu neļāvi man skriet un lidot
Bet liki allaž raudāt un klibot.
Ceļs reiz vedīs tevi uz elli,
vai vispār tu dzirdi mani, zelli?
Neizliecies un nepārtrauc mani,
Dzīvē jau tā ir gājis smagi.
Es celšos un iešu, laimei pretī skriešu,
Bet tu paliec par nelgu un tiepšu.
Ja gribi izmainīt dzīvi savu,
Tik saki, un iegūsi piedošanu manu.
Dzīvē ir gājis grūti mums,
Bet par spīti visam- esi man tuvs.
Nē, nelaidīšu tevi
Uz velna uguņaino zemi.
Mums jādodas ir kopā,
Kur Dievu visi zin un godā.
Tur labi būs mums, svētīgi,
Kaut kādreiz bijām grēcīgi.
Tu redzēsi, mēs tiksim tur kādreiz,
Jo Dieviņs piedos mums šoreiz.
Tik apsoli man lūdzu mīļais,
Ka turpmāk dzīves ceļs būs īstais.
Tik apsoli, ka rūgtums manā sirdī vairāk nemitīs
Un naids mani pret tevi pametīs.. (05.01.2017) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2653
Kopā:6674764
|
|
|
|