 (www.feini.lv) |
| Ketija Černika : Es vienalga tevi mīlu. |
| Tu neļāvi man skriet un lidot Bet liki allaž raudāt un klibot. Ceļs reiz vedīs tevi uz elli, vai vispār tu dzirdi mani, zelli? Neizliecies un nepārtrauc mani, Dzīvē jau tā ir gājis smagi. Es celšos un iešu, laimei pretī skriešu, Bet tu paliec par nelgu un tiepšu. Ja gribi izmainīt dzīvi savu, Tik saki, un iegūsi piedošanu manu. Dzīvē ir gājis grūti mums, Bet par spīti visam- esi man tuvs. Nē, nelaidīšu tevi Uz velna uguņaino zemi. Mums jādodas ir kopā, Kur Dievu visi zin un godā. Tur labi būs mums, svētīgi, Kaut kādreiz bijām grēcīgi. Tu redzēsi, mēs tiksim tur kādreiz, Jo Dieviņs piedos mums šoreiz. Tik apsoli man lūdzu mīļais, Ka turpmāk dzīves ceļs būs īstais. Tik apsoli, ka rūgtums manā sirdī vairāk nemitīs Un naids mani pret tevi pametīs.. |
| (05.01.2017) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |