|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ilūziju varā jeb ideālu nav | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tuvojos tuvinos tev
pielavos pieskaros
mani tracina attālumi
vārdi mājieni
neizjusti pieskārieni
vairs neatmini
vilini valdzini tver
Velc mani aiz rokas
izvairos attālinos
bēgu kaut nevaru nekur
un to saucu par neprātu
šīs mūžīgās mokas:
tu sacel ūdens glāzē vētru,
no nekā uzbur jēgu
tu gribi mani
gribi tikai sev
pēkšņi atraidi atgūd
varbūtības sver
bet vissmagākās ir nepiepildītas ilgas
naktīs uz krūtīm guļ
top acis valgas
visvieglākās ir nemitīgās ilgas
sirdī mūžīgais dzinējs maļ
gaisīgas līganas kā vējā smilgas
uzpūš vējiņš
aizlido sīka dzirkstele gaisā
gadās pretī tēviņam mātīte
vai arī mātītei tēviņš
kā nevainīgs jēriņš
visi jutekļi moži
un viss jau liesmās
pēc brīža veries
krāsmatās
nepiepildāmu Ilgu sekās nenovēršamās,
bet jau atkal ilgojies
pēc neapjaustā
ideāla nesatiktā
(30.11.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5375
Kopā:7370308
|
| |
| |
|
Autori
