 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Ilūziju varā jeb ideālu nav |
| tuvojos tuvinos tev pielavos pieskaros mani tracina attālumi vārdi mājieni neizjusti pieskārieni vairs neatmini vilini valdzini tver Velc mani aiz rokas izvairos attālinos bēgu kaut nevaru nekur un to saucu par neprātu šīs mūžīgās mokas: tu sacel ūdens glāzē vētru, no nekā uzbur jēgu tu gribi mani gribi tikai sev pēkšņi atraidi atgūd varbūtības sver bet vissmagākās ir nepiepildītas ilgas naktīs uz krūtīm guļ top acis valgas visvieglākās ir nemitīgās ilgas sirdī mūžīgais dzinējs maļ gaisīgas līganas kā vējā smilgas uzpūš vējiņš aizlido sīka dzirkstele gaisā gadās pretī tēviņam mātīte vai arī mātītei tēviņš kā nevainīgs jēriņš visi jutekļi moži un viss jau liesmās pēc brīža veries krāsmatās nepiepildāmu Ilgu sekās nenovēršamās, bet jau atkal ilgojies pēc neapjaustā ideāla nesatiktā |
| (30.11.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |