|
|
|
|
|
|
|
| | Tu esi mana | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu esi kā sena rēta sirds dziļumā,
Kā saulīte ar zobiem, rīta dzestrumā.
Tu esi kā kniepadata zem spilvena,
Kā iztrūkusi poga manā pidžamā.
Tu esi kā zobu sāpes nakts garumā,
Kā neapturams troksnis dziļā klusumā.
Kaut esi kā pārsteigumi, kas nelaikā,
Es vēl joprojām kūstu tavā tuvumā.
Tāpēc es tevi, tieši tādu mīlu, kā neviens.
Mums abiem kopā savīts dzīves pavediens.
Pat ja tu esi tāda, ne kā citas meitenes,
Varbūt, ka tikai tāpēc tevi mīlu es. (06.11.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1488
Kopā:6061813
|
|
|
|