|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lai uzplēš | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tā līdz mūžiem laikam palikšu es vaļā,
Bet ne kā zeme, kuru pamet koku cilts.
Man sāpi kaut līdz saulei augšup ceļot svēpēt,
Tik nelaist zemē, kurā sniegs grib būt vēl silts.
Uz pasakām un mīklām mani vārti vaļā,
Kur viss ir dzīvs, kaut projām ejot nepateikts.
Guļ jūras dzelmē uguntiņu dvēselītes
Un milzu pūķis savā alā neuzveikts.
Kam pagātne ir samezglotu ēnu deja,
Tam katrs solis nākošo jau parādīs.
Un lai šo mirkli uzplēš kāda tuva seja
Un teic, ka tādiem muļķiem rētas nesadzīst…
(21.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
