|
|
|
|
|
|
|
| | Aizej | | Ievietojis: agneseroga | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik skaisti Tu toreiz meloji,
Kad skatījies acīs un teici:
"Mīļā, cik skaisti Tu dejoji,
Caur sniegu, lietu un tveici."
Ak, muļķe sirds, ko atkal dari?
Vai pati Tu sev ticēt vari?
Kapēc nemīlošās acīs raugies,
Kāpēc katram skaistam vārdam ļaujies?
Aizej, pamet, neatskaties,
Esi pati sev un lietū dejo.
Aizej, nežēlo, neatskaties,
Lai viņa dvēsele viena nu klejo. (16.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2129
Kopā:6111150
|
|
|
|