|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzimtais betons (28 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mana kvartāla jumtu dakstiņi,
Kas liecās no baumām.
Piekvēpuši ar domām,
It kā nevainīgām, bet tomēr ļaunām.
Mani smagie acu plakstiņi,
Kas sargā no traumām.
Tos aizverot, es aizmirstu,
Dodu vietu, kam jaunam.
Kur paliek vieta kaunam?
Ja nav pat vietas galdam.
Manas pilsētas ielas
Es saucu par mājām.
Kad asarām sāļām
Jātek, bet netek.
Kad mīlniekiem jāstrīdās,
Bet šie tikai ar roku atmet.
Tad mana kvartāla betons
Vēl saltāks kļūst.
Tad manas atmiņu važas
Vērpjas un lūst.
Un ejot man labāk kļūst,
Jo es beidzot nezinu, kā būs.
Rutīna tik tālu pagātnē pūst.
Naids pret mājām lēnām zūd.
Kur tad esmu es?
No pilsētas jau kādu gabalu.
Ne tāpēc, ka dzimtajai vietai es būtu par labu,
Vienkārši - redzēt to mirstam, man ir par smagu.
(14.09.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1377
Kopā:7493584
|
| |
| |
|
Autori
