|
|
 |
|
|
|
|
| | *Rīta agrumā neslēpies | Autors - Marta
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rītā agrā pār lapām krīt rasa
Un maigais vējš tajā ietīties prasa.
Tur es pļavas klajumā,mirdzošā zaļumā,
Meklēju sevi,jo zaudēju tevi.
Es maldīšos tālu,cik talu vien var,
Lai kaut reizi manas rokas atkal tavējās skar.
Es iziešu takas,mežus un pļavas,
Lai atkal redzētu acis tavas.
Tu iedvesma mana,laime un prieks,
Man pārvarēt šķēršļus ir tīrais nieks.
Bet,laikam tikties mums neizdosies,
Jo patīk liktenim spēlēties.
Tak teicu tev toreiz,jel,neslēpies,
Jo visādi dzīvē var gadīties.
Bet,mani klausīt tu negribēji.
Un,nu,ceļu atpakaļ pazaudēji... (22.08.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1286
Kopā:6854528
|
|
|
|