 (www.feini.lv) |
| Marta : *Rīta agrumā neslēpies |
| Rītā agrā pār lapām krīt rasa Un maigais vējš tajā ietīties prasa. Tur es pļavas klajumā,mirdzošā zaļumā, Meklēju sevi,jo zaudēju tevi. Es maldīšos tālu,cik talu vien var, Lai kaut reizi manas rokas atkal tavējās skar. Es iziešu takas,mežus un pļavas, Lai atkal redzētu acis tavas. Tu iedvesma mana,laime un prieks, Man pārvarēt šķēršļus ir tīrais nieks. Bet,laikam tikties mums neizdosies, Jo patīk liktenim spēlēties. Tak teicu tev toreiz,jel,neslēpies, Jo visādi dzīvē var gadīties. Bet,mani klausīt tu negribēji. Un,nu,ceļu atpakaļ pazaudēji... |
| (22.08.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |