|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | *Rīta agrumā neslēpies | | Ievietojis: KakjuTante |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rītā agrā pār lapām krīt rasa
Un maigais vējš tajā ietīties prasa.
Tur es pļavas klajumā,mirdzošā zaļumā,
Meklēju sevi,jo zaudēju tevi.
Es maldīšos tālu,cik talu vien var,
Lai kaut reizi manas rokas atkal tavējās skar.
Es iziešu takas,mežus un pļavas,
Lai atkal redzētu acis tavas.
Tu iedvesma mana,laime un prieks,
Man pārvarēt šķēršļus ir tīrais nieks.
Bet,laikam tikties mums neizdosies,
Jo patīk liktenim spēlēties.
Tak teicu tev toreiz,jel,neslēpies,
Jo visādi dzīvē var gadīties.
Bet,mani klausīt tu negribēji.
Un,nu,ceļu atpakaļ pazaudēji...
(22.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1265
Kopā:6651109
|
| |
| |
|
Autori
