|
|
|
|
|
|
|
| | *Vai gribam mēs? | | Ievietojis: KakjuTante | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Bildes autors
Marta R. - es.
Kaut cilvēki spētu ieklausīties,
Kaut spētu no sirds viņi iemīlēties.
Kaut spētu piedot un saprast tie,
Šie drūmie, pelēkie, nolemtie!
Vai pasaule nedaudz gaišāka būtu,
Ja patiesu laimi no sirsnības gūtu?
Vai kaut nedaudz vairāk mēs smaidītu,
Ja mūs visus mīlētu, gaidītu?
Mēs paši pasauli uz galu vedam,
Jo tik nelaimes, mantu un naudu redzam,
Bet, ja dziļāk viens otra sirdī ieskatītos,
Maskas novelkot, varbūt nenobītos?
Bet jautājums tāds - vai gribam mēs to,
Burvīgo, patieso, noslēpumaino?
Viss patiesi skaistais brīnumos slēpjas,
Nevis mūsu melos un apmānos vērpjas! (01.07.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1777
Kopā:6119849
|
|
|
|