|
|
 |
|
|
|
|
| | Saules putekļi | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs putekļi, un vējš mūs dzenā,
Un pēdas viļņi aizskalo.
Ja vēlamies, tad liesmu ēnas,
Kas ātri projām aizplīvo.
Vai labumu vai ļauno krājam,
Viss vienos svaru kausos likts.
Par Radītāju nebēdājam –
Nedz laipns viņš nedz arī pikts.
Pie medus darvu droši jaucam,
Lai šķīstums būtu atšķaidīts.
Par eņģeļiem mēs sevi saucām –
Nu spārni smiltīs drūp un krīt.
Pat dīķis aizaug ciet ar niedrēm,
Un birzī bērzs nav paliekošs.
Ir nāve uzticama biedre,
Ja prāts tev atbrīvots un drošs.
Ir mūsu gaitas programmētas
Šai dzīves spēlē burvīgā.
Lai mājas nepamestu sētas,
Mums, ļaudīm, jānāk palīgā.
Viss īstenais šķiet reizēm maldi,
Bet maldi reizēm īsti šķiet.
Tas daudz, un tāpēc lielais paldies,
Tev, saulīte, kas aust un riet! (05.05.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1613
Kopā:6822200
|
|
|
|