 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Saules putekļi |
| Mēs putekļi, un vējš mūs dzenā, Un pēdas viļņi aizskalo. Ja vēlamies, tad liesmu ēnas, Kas ātri projām aizplīvo. Vai labumu vai ļauno krājam, Viss vienos svaru kausos likts. Par Radītāju nebēdājam – Nedz laipns viņš nedz arī pikts. Pie medus darvu droši jaucam, Lai šķīstums būtu atšķaidīts. Par eņģeļiem mēs sevi saucām – Nu spārni smiltīs drūp un krīt. Pat dīķis aizaug ciet ar niedrēm, Un birzī bērzs nav paliekošs. Ir nāve uzticama biedre, Ja prāts tev atbrīvots un drošs. Ir mūsu gaitas programmētas Šai dzīves spēlē burvīgā. Lai mājas nepamestu sētas, Mums, ļaudīm, jānāk palīgā. Viss īstenais šķiet reizēm maldi, Bet maldi reizēm īsti šķiet. Tas daudz, un tāpēc lielais paldies, Tev, saulīte, kas aust un riet! |
| (05.05.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |