|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Infekcija | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es pamostos bez dzīvības pazīmēm,
manās cirtās saules stari laižas dejā.
Lai gan es esmu pats bet sev svešs,
lai gan esmu dzīvs bet sen miris.
Zinu ka esmu sapnī, krāsas tā laistās!
Vai tomēr sevi mānu un saule cirtās laižas?
Tā nevar būt realitāte tā skrāpē!
Skrāpē visu kam reiz ticēju.
Viss pārvērtās sodrējos un draud sadegt,
melnos kvēpos līdzi ilūzijām.
Esmu inficēts ar paša ilūzijām,
bet ne viss ir miris, kā pats tam ticēju.
Tā vien šķiet ka vēl nav pat dzimis,
nekas no tā, kas sen miris.
(14.04.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
