|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lai muskuļi padomā (35 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mājas vairs nesilda,
Dzestri čukst sienas.
Pārāk daudz vārdu,
Kas atstāsta dienas.
Klusums tik skaļš,
Kad neritmā plūst.
Ātrāk par to
Vienīgi tagadne pūst.
Man vairs neder
Ne zobrats, ne pajumte.
Slapjāk deg
Katra nākamā pagale.
Tu klausies - pat stikls vairs negriež.
Bet vai tu klausies?
Vai klusums traucē?
Sienas stāsta to,
Kas jau dzirdēts
Un albumā redzēts.
Atmiņas gan labas,
Tajās ilgi sēdēts.
Apnika mājas.
Man apnika prāts.
Ceļš likās kaut kas labāks,
Vismaz citādāks.
Kājas lēnām iesilst
Un purngali nodilst.
Sirds dažreiz pat nopukst
Un tulznas nosvilst.
Asiņu tērcēm
Piesūcas ērces,
Putekļu vērpetes
Iekrāso drēbes.
Maza pasaule, mazāka top.
Progress sāp
Un es dodos prom.
(22.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
