|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Grāmata | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es nezinu - man liekās tā,
jo dzīvoju kā grāmatā.
Šķirstot lapas, tā ātri skrien,
pa vienai, pa vienai vien.
Es mānu sevi - sev meloju,
reiz visu to jau lasīju.
Ātri rakstīts nepabeigts,
stāsts man paliek neizteikts.
Es plēstās lapas salasu,
tās neizmestās glabāju.
Es pārlasu, kas noticis,
no tā kas vēl ir atlicis.
Vārdu virkne bez burtiem lasās,
bet izlasītais salasāms.
Mesta, plēsta, ķēpāta.
Tā ir mana grāmata!
(10.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
