|
|
|
|
|
|
|
| | Man priekšā stāv kā bilde | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man priekšā stāv kā bilde –
Dzīvs lietus par mums raud.
Nu pašu sagandēta
Un sveša debess draud.
Nav saules, tikai pelni
Virs Rīgas spazmas ceļ,
Un drudzī čūskas inde
Par vēlu masās dzeļ.
Ne dvēseles, ne miesas.
Vai, cilvēk, tici nu?
Te labie ņudz, te – sliktie,
Un kam gan kalpo tu?
Ir kāds, kurš visu zina,
Bet zelta maldu daudz.
Ņem, cilvēk, popkornturzu,
Un aši galvā mauc! (09.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|