|
|
|
|
|
|
|
| | Man priekšā stāv kā bilde | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man priekšā stāv kā bilde –
Dzīvs lietus par mums raud.
Nu pašu sagandēta
Un sveša debess draud.
Nav saules, tikai pelni
Virs Rīgas spazmas ceļ,
Un drudzī čūskas inde
Par vēlu masās dzeļ.
Ne dvēseles, ne miesas.
Vai, cilvēk, tici nu?
Te labie ņudz, te – sliktie,
Un kam gan kalpo tu?
Ir kāds, kurš visu zina,
Bet zelta maldu daudz.
Ņem, cilvēk, popkornturzu,
Un aši galvā mauc! (09.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|