|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | My own history | | Ievietojis: Kimene | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tickling shadows run apart
As sadness comes and covers my heart.
What a pitty must I be-
To feel my self in such a misery?
Mice have eaten all the cheese,
And I have no luck, as none of these.
Empty pockets, lost my mind,
How could I ever see the road
That I need to find?
A secret whispers in my ear:
"Do you listen? Can you hear?
Force within you never dies-
Don't give up now,
Wake and try!"
Silent shadows fade as frost.
Sadness gone, and all doubts lost.
What a burden must it be,
To carry all way long-with my own history... (06.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|