|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latgale, māmuļa sirmā | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēness kad sudrabu sijā,
Zvaigznes kad ezerā mirdz,
Vaicāju zemītei savai,
Kādēļ tik smaga tai sirds.
Latgale, māmuļa sirmā,
Ezeru asarām raud.
Ne vairs, kas zemīti strādā,
Ne vairs, kam labību pļaut.
Aizgāja dēli un meitas.
Slieksnis nu putekļiem tīts.
Tukšas ir kļuvušas sētas.
Smaga man kļuvusi sirds.
Neraudi Latgale sirmā,
Mājās tie pārnāks jau rīt.
Ja reiz kāds Latgalē dzimis,
Latgale sirdī tam mīt.
Atkal reiz uzziedēs liepas,
Atkal reiz pīlādži plauks,
Atkal reiz dēli un meitas,
Mājup no svešumiem brauks.
Latgale, māmuļa sirmā,
Prieks tavās acīs vēl būs,
Kad atkal sētā ik vienā,
Dziedot, kāds sagaidīs mūs.
(28.02.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3130
Kopā:6977369
|
| |
| |
|
Autori
