|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirklis | | Ievietojis: prelūdija |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas spēks, kas katrā šūnā pulsē,
ceļ mani augstāk un kaitinoši klusē.
Šķiet, paņēmis tas mani savā varā
un iešūpo kā vējš lapu kailā zarā.
Kaisle, bailes, ilgas un neprāts,
paņem mani aiz rokas un nelaiž vaļā…
Es ļaujos un smaidu,
atlaižos zālē zaļā,
izkliedzu vējam savu sirdspukstu dziesmu,
lai tas aizpūš pie Tevis manu dzīvības liesmu.
Kaut tikai mirklis..
es apstāju elpot.
Vai Tu to jūti….,
cik tas pārāks par mums
Vai Tu jūti, kā tavs tuvums mani glāsta
Un manam prātam klusi kaut ko stāsta..
Es labprāt klausos
un Tavos pieskārienos balstos..
Tad jūtos tik brīva un zinu, cik ļoti esmu dzīva!
Mirklis tas mūžīgs vai īss,
es zinu, ka īsts..
tik īsts, ka es smaidīšu arī, ja līst.
Katrā lāsē manas ilgas dzīst,
un līdz ar mani,
cauri mežam uz ezeru klīst..
(10.01.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
