 (www.feini.lv) |
| Laine Trofimova : Mirklis |
| Tas spēks, kas katrā šūnā pulsē, ceļ mani augstāk un kaitinoši klusē. Šķiet, paņēmis tas mani savā varā un iešūpo kā vējš lapu kailā zarā. Kaisle, bailes, ilgas un neprāts, paņem mani aiz rokas un nelaiž vaļā… Es ļaujos un smaidu, atlaižos zālē zaļā, izkliedzu vējam savu sirdspukstu dziesmu, lai tas aizpūš pie Tevis manu dzīvības liesmu. Kaut tikai mirklis.. es apstāju elpot. Vai Tu to jūti…., cik tas pārāks par mums Vai Tu jūti, kā tavs tuvums mani glāsta Un manam prātam klusi kaut ko stāsta.. Es labprāt klausos un Tavos pieskārienos balstos.. Tad jūtos tik brīva un zinu, cik ļoti esmu dzīva! Mirklis tas mūžīgs vai īss, es zinu, ka īsts.. tik īsts, ka es smaidīšu arī, ja līst. Katrā lāsē manas ilgas dzīst, un līdz ar mani, cauri mežam uz ezeru klīst.. |
| (10.01.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |