|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzība | Autors - Jolanta Hmeļņika
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bez jūtām
Tu ar vārdiem, uzplēs rētas
Tie kā zobens sirdī cērtas
Kā,lai tieku es tiem pāri
Kad, tu acu priekšā stāvi
Sirds man akmens, klintis ceļ
Visu skaisto projām veļ
Gribas raudat, bet vairs nesāp
Krūtīs, kļūst man arvien vēsāk
Paies laiks un sadzīs brūces
Jūtas akmenī man sūcas
Rokas ledus aukstas kļūst
Asins dzīslās, dziestot plūst
Viss man vienaldzīgs, pat kļūst
Nezinu, vai tevis trūkst
Tagad, dzīvoju uz salas
Kur nav gala un ne malas
Nejūtu es sāpes vairs
Aizmirsušies skaistie vārdi
Un vairs vaigi nav tik sārti
Akmens sirdī slēdza vārtus.
(26.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1615
Kopā:6854857
|
| |
| |
|
Autori
