|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzība | Autors - Jolanta Hmeļņika
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bez jūtām
Tu ar vārdiem, uzplēs rētas
Tie kā zobens sirdī cērtas
Kā,lai tieku es tiem pāri
Kad, tu acu priekšā stāvi
Sirds man akmens, klintis ceļ
Visu skaisto projām veļ
Gribas raudat, bet vairs nesāp
Krūtīs, kļūst man arvien vēsāk
Paies laiks un sadzīs brūces
Jūtas akmenī man sūcas
Rokas ledus aukstas kļūst
Asins dzīslās, dziestot plūst
Viss man vienaldzīgs, pat kļūst
Nezinu, vai tevis trūkst
Tagad, dzīvoju uz salas
Kur nav gala un ne malas
Nejūtu es sāpes vairs
Aizmirsušies skaistie vārdi
Un vairs vaigi nav tik sārti
Akmens sirdī slēdza vārtus.
(26.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1661
Kopā:6105289
|
| |
| |
|
Autori
