|
|
|
|
|
|
|
| | kad nav spēka pamosties | Autors - arpa
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
lietus putni pret logu sitas, visu nakti jumtu knābā
ligzdā savā slapjā un drēgnā, tu mani un siltumu glabā
vējš cietiem nagiem nakts tāfeli skrāpē, mākoņmalā mēness rāda mēli, ierakts līdz zodam melnās sekundēs, tu uz mani kvēli
(manas mazās bailītes pietipina, pakutina
apnikums sēž uz kakla
skumjas lien mīlēties
depresija jūt mani ar pirkstu galiem kā meitene akla)
smagi pelēkām spārnu vēdām nakts elsdama paceļas gaisos
negaidi mani, man spēka nav pamosties, es tai līdzi taisos
ausma tīrām otiņām manus naktsputnus izkrāsos zeltā
tie dziedās vitrāžās baznīcā, manis tev celtā (13.07.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1709
Kopā:6119781
|
|
|
|