|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | kad nav spēka pamosties | Autors - arpa
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
lietus putni pret logu sitas, visu nakti jumtu knābā
ligzdā savā slapjā un drēgnā, tu mani un siltumu glabā
vējš cietiem nagiem nakts tāfeli skrāpē, mākoņmalā mēness rāda mēli, ierakts līdz zodam melnās sekundēs, tu uz mani kvēli
(manas mazās bailītes pietipina, pakutina
apnikums sēž uz kakla
skumjas lien mīlēties
depresija jūt mani ar pirkstu galiem kā meitene akla)
smagi pelēkām spārnu vēdām nakts elsdama paceļas gaisos
negaidi mani, man spēka nav pamosties, es tai līdzi taisos
ausma tīrām otiņām manus naktsputnus izkrāsos zeltā
tie dziedās vitrāžās baznīcā, manis tev celtā
(13.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2040
Kopā:7558546
|
| |
| |
|
Autori
