 (www.feini.lv) |
| arpa : kad nav spēka pamosties |
| lietus putni pret logu sitas, visu nakti jumtu knābā ligzdā savā slapjā un drēgnā, tu mani un siltumu glabā vējš cietiem nagiem nakts tāfeli skrāpē, mākoņmalā mēness rāda mēli, ierakts līdz zodam melnās sekundēs, tu uz mani kvēli (manas mazās bailītes pietipina, pakutina apnikums sēž uz kakla skumjas lien mīlēties depresija jūt mani ar pirkstu galiem kā meitene akla) smagi pelēkām spārnu vēdām nakts elsdama paceļas gaisos negaidi mani, man spēka nav pamosties, es tai līdzi taisos ausma tīrām otiņām manus naktsputnus izkrāsos zeltā tie dziedās vitrāžās baznīcā, manis tev celtā |
| (13.07.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |