|
|
|
|
|
|
|
| | bēdīgie dzejoļi 3 | Autors - arpa
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Deviņas pēdas, trejdeviņas bēdas,
Dzīve tik viena un nāve tāpat.
Nu klusē abas, neko nepasacīs,
Vien pelēkas asaras pelēkās acīs.
No zemes tu nācis, par zemi tu paliec,
Varbūt ka jau rīt tev vairs nebūs nekā.
Re, mirst viens pēc otra, tuvi un tāli,
Tik bēru mielasts vēl šoreiz nav tavs.
Dzīve ir īsa, nāve ir nīsta,
Šodien kas bijis, aizmirsts būs rīt.
Te tikai asinis, sāpes un bēdas,
Un neviens un neko nevar izmainīt.
Deviņas pēdas, trejdeviņas bēdas,
Ar tevi, bez tevis zeme griezīsies.
Paliks pēc tevis vien čupiņa (tr)ūdu,
Dzejoļi, ko neviens pat i neatcerēsies. (02.06.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1302
Kopā:6115758
|
|
|
|