|
|
|
|
|
|
|
| | Miera dārzā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Te viss ir zaļš, te viss ir kluss,
Te gadu simtu kauli dus.
Spirgts gaišums koku zarus vij
Un dzīvība tic sirdsbalsij.
Te rūpēm pāri ēnas skrien,
Un spoki cauri mirtēm lien.
Te nāve savas rokas glauž,
Un zirneklītis tīklus auž.
Ak, nāve, kam tu atkal nāc?
Kam klusinātus vaidus vāc?
Sirds dziedāt tiecas, kamēr plīst,
Un čukstu pūlī neizklīst.
Tā ļaužu daba - jautāt, spriest,
Vai ātri mirt vai ilgi ciest.
Bet te par spīti zeme svin,
Ko mūsu saprāts neatmin. (19.05.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1652
Kopā:6119724
|
|
|
|