|
|
 |
|
|
|
|
| | Sabiedriskais prieks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa skuju taku gaitā beidzamajā
Uz mūža mājām kādu līķi nes.
Un nepretojas līķis brīdī šajā,
Jo neatdzīvināt tam smadzenes.
Bez piederīgajiem, bez mācītāja,
Bez orķestra to bedrē aši laiž,
Vien klusums liecina, ka slikti gāja,
Un vārnas nesaprot, kas tādam kaiš.
Vēl vakar kabatās tam vārdi kusa,
Bet stāstam neatlika ledus spīts,
Un pats viņš jutās nospiests tā kā blusa
No visa tā, kas jukām uzrakstīts.
Rīts pienāks jauns un pienāks jauna skola,
Uz savu cilpu cilpos pirmklasnieks.
Tā ātru, nesāpīgu nāvi sola -
Tik ļauns var likties sabiedriskais prieks... (12.04.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|