|
|
|
|
|
|
|
| | Sabiedriskais prieks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa skuju taku gaitā beidzamajā
Uz mūža mājām kādu līķi nes.
Un nepretojas līķis brīdī šajā,
Jo neatdzīvināt tam smadzenes.
Bez piederīgajiem, bez mācītāja,
Bez orķestra to bedrē aši laiž,
Vien klusums liecina, ka slikti gāja,
Un vārnas nesaprot, kas tādam kaiš.
Vēl vakar kabatās tam vārdi kusa,
Bet stāstam neatlika ledus spīts,
Un pats viņš jutās nospiests tā kā blusa
No visa tā, kas jukām uzrakstīts.
Rīts pienāks jauns un pienāks jauna skola,
Uz savu cilpu cilpos pirmklasnieks.
Tā ātru, nesāpīgu nāvi sola -
Tik ļauns var likties sabiedriskais prieks... (12.04.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|