|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kosmiskās skumjas | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tieši pirms pilnmēness
kad līdzās Tev neesmu es
un gluži viens esi palicis,
debesīs lietus mākoņi jumjas,
nemanot uznāk kosmiskās skumjas.
Tās aizmiglo acis,
bet atdara sirdi.
Un ar sirdi tad redzi,
un ar sirdi tad dzirdi,
Ka kosmiskais prieks
kā stāds jau ir iestādīts -
sirds paļaujas un tic,
lai tik nu augtu liels,
izsētos un vairotos
līdz arī augļus dos.
Bet kā vēl trūkst
vai ir kas lieks
un kā tālāk būs,
lai izlemj Dievs!
Jau lietutiņš līst -
smalks un sīks
kā spolīšu diegs.
Tu atkal esi viens,
bet nu Tev apkārt
ir kosmiskais miers:
kāds darbiņš ir jau padarīts
un Dievs ir laimīgs debesīs.
(08.04.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
