 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Kosmiskās skumjas |
| Tieši pirms pilnmēness kad līdzās Tev neesmu es un gluži viens esi palicis, debesīs lietus mākoņi jumjas, nemanot uznāk kosmiskās skumjas. Tās aizmiglo acis, bet atdara sirdi. Un ar sirdi tad redzi, un ar sirdi tad dzirdi, Ka kosmiskais prieks kā stāds jau ir iestādīts - sirds paļaujas un tic, lai tik nu augtu liels, izsētos un vairotos līdz arī augļus dos. Bet kā vēl trūkst vai ir kas lieks un kā tālāk būs, lai izlemj Dievs! Jau lietutiņš līst - smalks un sīks kā spolīšu diegs. Tu atkal esi viens, bet nu Tev apkārt ir kosmiskais miers: kāds darbiņš ir jau padarīts un Dievs ir laimīgs debesīs. |
| (08.04.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |