|
|
|
|
|
|
|
| | Kosmiskās skumjas | | Ievietojis: basite | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tieši pirms pilnmēness
kad līdzās Tev neesmu es
un gluži viens esi palicis,
debesīs lietus mākoņi jumjas,
nemanot uznāk kosmiskās skumjas.
Tās aizmiglo acis,
bet atdara sirdi.
Un ar sirdi tad redzi,
un ar sirdi tad dzirdi,
Ka kosmiskais prieks
kā stāds jau ir iestādīts -
sirds paļaujas un tic,
lai tik nu augtu liels,
izsētos un vairotos
līdz arī augļus dos.
Bet kā vēl trūkst
vai ir kas lieks
un kā tālāk būs,
lai izlemj Dievs!
Jau lietutiņš līst -
smalks un sīks
kā spolīšu diegs.
Tu atkal esi viens,
bet nu Tev apkārt
ir kosmiskais miers:
kāds darbiņš ir jau padarīts
un Dievs ir laimīgs debesīs. (08.04.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1222
Kopā:6123456
|
|
|
|