|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | koki, laudis, koki | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
priedes stāv saulē ar tādu pašcieņu kā dāmas, kas atļauj sevi aplidot. ne mīlēt, nesacerēties, bet priecāties par viņu esību.
egles, kā lauku sievas, kas naktī ieņēmušas bērnu, piepildītas, apmierinātas, gruntīgas, drošas, pārliecinošas.
bērzi, smuki, dekoratīvi, bet sulīgi tikai īsu brīdi, lokani, visādiem vējiem padevīgi, neuzticami.
ozoli stāv simtus gadu, neko neņem galvā – vācieši, krievi, krievi, vācieši, latvieši, atkal latvieši. kaut kādi cilvēki.
oši ir inteliģenti. kulturāli, sentimentāli un jūtīgi. serdē vēl cietāki par ozoliem. uz viņiem turas zeme.
un kļavas mums ir. tās ir zinātājiem, pratējiem. jāzina vietas, piegājieni. ja prot – nav nekā krāšņāka par šādu sievieti rudenī.
bet visvairāk mums ir alkšņu. nekam. malkai.
jā, aizmirsu, par ceriņiem, ceriņi ir hermafrodīti, ta ne koki, ta ne krūmi, pat Dobelē smirdīgi.
(16.03.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1864
Kopā:7595932
|
| |
| |
|
Autori
