|
|
 |
|
|
|
|
| | Pālī aizpampušas acis... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzejoli noslēdz divas pilnīgi pārveidotas Leona Brieža dzejoļa "Kad nekas nav palicis tevī" rindiņas.
Pālī aizpampušas acis,
Uzblīdušās mutēs spirts.
Veltīgi es šurpu nācis,
Velti asinis dzen sirds.
Gribu redzēt kaut vai vienu,
Kurš pret vēju čurāt ies.
Kā lai nodzīvoju dienu,
Jūsu striķos pakāries?
Dabai atlasīt tīk stipros -
Kiborgi pa Rīgu slāj.
Kur lai slēpju sirdi ņipro?
Acis gaismu meklēt stāj.
Drosmīgs tunelī pie tirgus
Puisis dzied, jo caurs ir maks:
"Prieks, kas dzimst no savas mirgas,
Prieks, kas ienaidnieks tev smags..." (19.02.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|