|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rozei | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal esmu atgriezies pie tevis,
Mūžībā kas tikai vienreiz dzimst,
Meitene, ko Dieva skurbums devis,
Vellata, kas trakot neaprimst.
Viņas soļus atmin ielu bruģis,
Viņas balss vēl torņu zvanos skan,
Un, kad upes malā piestāj kuģi,
Jūrnieki par viņu stāsta man.
Viņas čuksti pamodina Rīgu,
Kamēr Trokšņu ielā trokšņi snauž,
Un jau vēlāk kņadā nemitīgā
Spoža debess saules rakstus auž.
Neviļus uz bruģa nokrīt roze,
Kuras smarža cauri laikiem iet.
Un man vienam tiek šī pilnā loze
Padzerties no skaistā mazuliet.
Sapnis zūd un tukšs es ielās eju,
Ļaudis garām savās gaitās slīd.
Velti cīnīties pret bezizeju,
Cietums šis, kur gaisma neiespīd.
(14.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
