 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Rozei |
| Atkal esmu atgriezies pie tevis, Mūžībā kas tikai vienreiz dzimst, Meitene, ko Dieva skurbums devis, Vellata, kas trakot neaprimst. Viņas soļus atmin ielu bruģis, Viņas balss vēl torņu zvanos skan, Un, kad upes malā piestāj kuģi, Jūrnieki par viņu stāsta man. Viņas čuksti pamodina Rīgu, Kamēr Trokšņu ielā trokšņi snauž, Un jau vēlāk kņadā nemitīgā Spoža debess saules rakstus auž. Neviļus uz bruģa nokrīt roze, Kuras smarža cauri laikiem iet. Un man vienam tiek šī pilnā loze Padzerties no skaistā mazuliet. Sapnis zūd un tukšs es ielās eju, Ļaudis garām savās gaitās slīd. Velti cīnīties pret bezizeju, Cietums šis, kur gaisma neiespīd. |
| (14.01.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |