|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tuvutālais | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Toreiz, vecumā sirmā man sirds bija gudrības pilna.
Tagad, jaunākam kļūstot man pieplūda spēki un prāts.
Priekšā pusaudžu gadi, kāds protests, par taisnību cīņa.
Līdz, kā nevainīgs zīdainis tapšu es aizšūpināts.
Es jau esmu tik tuvu tām durvīm uz pasaulēm citām.
Es jau esmu tik tuvu tai zvaigznei, kas ceļā man kvēl.
Es jau esmu tik tuvu vistālākām visuma vietām.
Es jau esmu tik tuvu it visam, kas liekas tik tāls.
Loks aiz loka un liekas, ka tūlīt jau apsteigšu sevi.
Bet vai tas ko es apsteigšu, tiešām vēl būšu es pats?
No visdziļākās piedurknes, kāds man šo dzīvību devis,
Lai es atkal un atkal šai pasaulē piedzimtu vecs.
Es vēl esmu tik tālu no vietas, kas ir mana māja.
Es vēl esmu tik tālu no brīža, kas tūlīt jau būs.
Es vēl esmu tik tālu no mirkļa, kas tikko kā bija.
Es vēl esmu tik tālu no visa, kas vienmēr tik tuvs.
(12.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5369
Kopā:7370302
|
| |
| |
|
Autori
