|
|
|
|
|
|
|
| | Samierināšanās... | Autors - Raivuxa
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dažreiz, kad paskatos ārā pa logu,
Sapņoju piedzīvot kritienu baisu,
Atstājot asfaltā nelielu plaisu,
Pārstājot pasaulei būt par slogu.
Apnicis mūžīgi peldēt pret straumi,
Pamazām piepilda žults manas krūtis,
Plosa tā sirdi kā sals logu rūtis,
Izraisot skumjas un dusmu svelmi.
Jūtu pret cilvēkiem milzīgu naidu,
Neredzu gaismu vairs tuneļa galā,
Esmu jau atstumts vistālākā malā.
Uzspiežu tomēr uz lūpām es smaidu.
Kāda vairs jēga? Par ko gan es kurnu?
Izbaudiet tālāk šo pretīgo purnu! (03.01.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|